pilnbrieds
pilnbrieds lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
PiemēriVasaras, rudens pilnbrieds.
- Vasaras, rudens pilnbrieds.
- Labības, augļu pilnbrieda laiks.
- Jubileja vasaras ziedu pilnbriedā.
- Suns spēku pilnbriedā.
2.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
PiemēriIdeju pilnbrieds.
- Ideju pilnbrieds.
- Spēka pilnbrieds.
- Aiziet spēku pilnbriedā.
- Rakstniece ir savas meistarības pilnbriedā.