Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pilnbrieds
pilnbrieds lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
PiemēriVasaras, rudens pilnbrieds.
2.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
PiemēriIdeju pilnbrieds.