ienaidnieks
ienaidnieks lietvārds; vīriešu dzimte
ienaidniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
PiemēriĀtri iegūt ienaidniekus.
1.1.Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
PiemēriSmēķēšanas ienaidnieks.
1.2.Tas, kas kaitē (kādiem dzīvniekiem), iznīcina (tos).
PiemēriZaķim ir daudz dabisko ienaidnieku.
1.3.Tas, kas negatīvi, postoši iedarbojas (uz ko).
PiemēriAlkoholisms ir veselības ienaidnieks.
2.formā: vīriešu dzimte Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
PiemēriValstij uzbrucis ienaidnieks.
Stabili vārdu savienojumiNāvīgs ienaidnieks.