Paplašinātā meklēšana

Meklējam e.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (8562):

Atrasts normatīvajos komentāros (366):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
t (°). Temperatūra.
grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
robežmala (Kā) robežas mala.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
(ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
agronoms [agronomijas]{s:2} speciālists.
agrotehniķis [agrotehnikas]{s:4} speciālists.
akustiķis [akustikas]{s:5} speciālists.
alergologs [alergoloģijas]{s:3} speciālists.
anatoms [anatomijas]{s:17} speciālists.
anesteziologs [anestezioloģijas]{s:7} speciālists.
antropologs [antropoloģijas]{s:8} speciālists.
arheologs [arheoloģijas]{s:9} speciālists.
arhitekts [arhitektūras]{s:10} speciālists.
astrofiziķis [astrofizikas]{s:11} speciālists.
astrometrists [astrometrijas]{s:12} speciālists.
astronoms [astronomijas]{s:13} speciālists.
atomfiziķis [atomfizikas]{s:14} speciālists.
bakteriologs [bakterioloģijas]{s:19} speciālists; mikrobiologs.
balneologs [balneoloģijas]{s:20} speciālists.
baltists [baltistikas]{s:24} speciālists.
bibliogrāfs [bibliogrāfijas]{s:21} speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
biofiziķis [biofizikas]{s:22} speciālists.
bioķīmiķis [bioķīmijas]{s:23} speciālists.
biologs [bioloģijas]{s:25} speciālists.
botāniķis [botānikas]{s:26} speciālists.
citologs [citoloģijas]{s:62} speciālists.
daiļamatnieks [daiļamatniecības]{s:61} speciālists.
daiļdārznieks [Daiļdārzniecības]{s:68} speciālists.
dārznieks [Dārzkopības]{s:69} speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
defektologs [Defektoloģijas]{s:71} speciālists.
demogrāfs [demogrāfijas]{s:60} speciālists.
dendrologs [dendroloģijas]{s:59} speciālists.
dialektologs [dialektoloģijas]{s:58} speciālists.
dietologs [dietoloģijas]{s:47} speciālists.
eģiptologs [eģiptoloģijas]{s:48} speciālists.
ekonomists [ekonomikas]{s:46} speciālists.
enerģētiķis [enerģētikas]{s:72} speciālists.
entomologs [entomoloģijas]{e:12553} speciālists.
epidemiologs [epidemioloģijas]{s:57} speciālists.
etimologs [etimoloģijas]{s:56} speciālists.
etnogrāfs [etnogrāfijas]{s:55} speciālists.
aptiekārs [Farmācijas]{s:75} speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits [Farmācijas]{s:76} speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
farmakologs [Farmakoloģijas]{s:74} speciālists.
felinologs [Felinoloģijas]{s:77} speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
filologs [filoloģijas]{s:49} speciālists.
filozofs [filozofijas]{s:50} speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
fiziķis [fizikas]{s:51} speciālists.
fiziologs [fizioloģijas]{s:52} speciālists.
fizioterapeits [fizioterapijas]{s:53} speciālists.
folkloristika [Folkloras]{s:79} pētniecība.
folklorists [Folkloristikas]{s:78} speciālists.
fonētiķis [Fonētikas]{s:80} speciālists.
ftiziatrs [ftiziatrijas]{s:54} speciālists.
galvanizētājs [galvanizācijas]{e:12554} speciālists.
gastronoms [Gastronomijas]{s:81} speciālists.
gastronoms [Gastronomijas]{s:82} veikals.
gerontologs [Gerontoloģijas]{s:83} speciālists.
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:84} speciālists.
glaciologs [Glacioloģijas]{s:85} speciālists, ledus pētnieks.
grafologs [Grafoloģijas]{s:86} speciālists.
grāmatvedis [Grāmatvedības]{s:87} speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
ģenētiķis [Ģenētikas]{s:88} speciālists.
ģeodēzists [Ģeodēzijas]{s:89} speciālists.
ģeofiziķis [Ģeofizikas]{s:90} speciālists.
ģeogrāfs [Ģeogrāfijas]{s:91} speciālists.
ģeologs [Ģeoloģijas]{s:92} speciālists.
ģeomorfologs [Ģeomorfoloģijas]{s:93} speciālists.
ģermānists [Ģermānistikas]{s:94} speciālists.
hematologs [Hematoloģijas]{s:95} speciālists.
herpetologs [Herpetoloģijas]{s:96} speciālists.
hidrogrāfs [Hidrogrāfijas]{s:97} speciālists.
hidroģeologs [Hidroģeoloģijas]{s:98} speciālists.
hidrologs [Hidroloģijas]{s:99} speciālists.
hidrometeorologs [Hidrometeoroloģijas]{s:100} speciālists.
hidrotehniķis [Hidrotehnikas]{s:101} speciālists.
histologs [Histoloģijas]{s:102} speciālists.
historiogrāfs [Historiogrāfijas]{s:103} speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
homeopāts [Homeopātijas]{s:104} speciālists.
horeogrāfs [Horeogrāfijas]{e:12556} speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
ihtiologs [Ihtioloģijas]{s:105} speciālists.
imunologs [Imunoloģijas]{s:106} speciālists.
indologs [Indoloģijas]{s:107} speciālists.
kaligrāfs [Kaligrāfijas]{s:110} speciālists.
kardiologs [Kardioloģijas]{s:108} speciālists.
kartogrāfs [Kartogrāfijas]{s:109} speciālists.
kibernētiķis [Kibernētikas]{s:111} speciālists.
kinematogrāfists [Kinematogrāfijas]{s:112} speciālists.
kinologs [Kinoloģijas]{s:113} speciālists.
kodolfiziķis [Kodolfizikas]{s:114} speciālists.
kosmētiķis [Kosmētikas]{s:116} speciālists.
kosmetologs [Kosmetoloģijas]{s:115} speciālists.
kosmologs [Kosmoloģijas]{s:117} speciālists.
kriminologs [Kriminoloģijas]{s:119} speciālists.
kristalogrāfs [Kristalogrāfijas]{s:120} speciālists.
kritiķis [Kritikas]{s:121} speciālists.
kulinārs [Kulinārijas]{s:122} speciālists.
kurortologs [Kurortoloģijas]{s:123} speciālists.
ķīmiķis [Ķīmijas]{s:124} speciālists.
leksikogrāfs [Leksikogrāfijas]{s:125} speciālists.
leksikologs [Leksikoloģijas]{s:126} speciālists.
limnologs [Limnoloģijas]{s:127} speciālists.
lingvists [Lingvistikas]{s:128} speciālists; valodnieks.
lituānists [Lituānistikas]{s:129} speciālists.
logopēds [Logopēdijas]{s:130} speciālists.
loģiķis [Loģikas]{s:131} speciālists.
mikologs [Mikoloģijas]{s:134} speciālists.
mikrobiologs [Mikrobioloģijas]{s:135} speciālists.
mineralogs [Mineraloģijas]{s:136} speciālists.
mitologs [Mitoloģijas]{s:137} speciālists.
montētājs [Montāžas]{s:138} speciālists.
narkologs [Narkoloģijas]{s:139} speciālists.
neiroķirurgs [Neiroķirurģijas]{s:226} speciālists.
neirologs [Neiroloģijas]{s:227} speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs [Neiropatoloģijas]{s:228} speciālists; nervu ārsts.
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
numerologs [Numeroloģijas]{s:140} speciālists.
numismāts [Numismātikas]{s:141} speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
okeanoloģija [Okeanogrāfija]{s:144}.
okeanogrāfs [Okeanogrāfijas]{s:142} speciālists.
okeanologs [Okeanoloģijas]{s:143} speciālists.
onkologs [Onkoloģijas]{s:145} speciālists.
optometrists [Optometrijas]{s:146} speciālists.
orientālists [Orientālistikas]{s:147} speciālists.
ornitologs [Ornitoloģijas]{s:148} speciālists.
ortodonts [Ortodontijas]{s:149} speciālists.
ortopēds [Ortopēdijas]{s:150} speciālists.
otorinolaringologs [Otorinolaringoloģijas]{s:151} speciālists.
paleoantropologs [Paleoantropoloģijas]{s:152} speciālists.
paleontologs [Paleontoloģijas]{s:153} speciālists.
parazitologs [Parazitoloģijas]{s:154} speciālists.
patologs [Patoloģijas]{s:155} speciālists.
pediatrs [Pediatrijas]{s:156} speciālists; bērnu ārsts.
pirotehniķis [Pirotehnikas]{s:157} speciālists.
politologs [Politoloģijas]{s:158} speciālists.
programmētājs [Programmēšanas]{s:159} speciālists.
psihiatrs [Psihiatrijas]{s:160} speciālists, psihisko slimību ārsts.
psihologs [Psiholoģijas]{s:161} speciālists.
psihopatologs [Psihopatoloģijas]{s:162} speciālists.
psihoterapeits [Psihoterapijas]{s:163} speciālists.
pulmonologs [Pulmonoloģijas]{s:164} speciālists.
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
radioastronoms [Radioastronomijas]{s:165} speciālists.
radiobiologs [Radiobioloģijas]{s:166} speciālists.
radiologs [Radioloģijas]{s:167} speciālists.
reanimatologs [Reanimatoloģijas]{s:168} speciālists.
reimatologs [Reimatoloģijas]{s:169} speciālists.
rēķinvedis [Rēķinvedības]{s:173} speciālists.
restaurētājs [Restaurācijas]{s:170} speciālists; [restaurators]{s:171}.
restaurators [Restaurācijas]{s:172} speciālists; restaurētājs.
rusists [Rusistikas]{s:174} speciālists.
sanskritologs [Sanskritoloģijas]{s:175} speciālists.
scientiologs [Scientioloģijas]{s:176} speciālists.
seismologs [Seismoloģijas]{s:177} speciālists.
seksologs [Seksoloģijas]{s:178} speciālists.
seksopatologs [Seksopatoloģijas]{s:179} speciālists.
siltumenerģētiķis [Siltumenerģētikas]{s:180} speciālists.
siltumfiziķis [Siltumfizikas]{s:181} speciālists.
siltumtehniķis [Siltumtehnikas]{s:182} speciālists.
sinologs [Sinoloģijas]{s:183} speciālists.
sinoptiķis [Sinoptikas]{s:184} speciālists.
sistemātiķis [Sistemātikas]{s:185} speciālists.
slāvists [Slāvistikas]{s:186} speciālists.
smalkmehāniķis [Smalkmehānikas]{s:187} speciālists.
sociālantropologs [Sociālantropoloģijas]{s:188} speciālists.
sociālpsihologs [Sociālpsiholoģijas]{s:189} speciālists.
sociolingvists [Sociolingvistikas]{s:190} speciālists.
sociologs [Socioloģijas]{s:191} speciālists.
sovetologs [Sovetoloģijas]{s:192} speciālists.
speleologs [Speleoloģijas]{s:193} speciālists.
statistiķis [Statistikas]{e:12559} speciālists; statistikas darba veicējs.
stomatologs [Stomatoloģijas]{s:194} speciālists.
stratēģis [Stratēģijas]{s:195} speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
surdologopēds [Surdologopēdijas]{s:198} speciālists.
surdologs [Surdoloģijas]{s:199} speciālists.
surdopedagogs [Surdopedagoģijas]{s:200} speciālists.
šamanis [Šamanisma]{s:201} speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
taksidermists [Taksidermijas]{s:202} speciālists.
taktiķis [Taktikas]{s:203} speciālists.
tekstologs [Tekstoloģijas]{s:204} speciālists.
teologs [Teoloģijas]{s:205} speciālists.
teorētiķis [Teorijas]{s:207} speciālists.
terapeits [Terapijas]{s:208} speciālists.
teriologs [Terioloģijas]{s:209} speciālists.
terminologs [Terminoloģijas]{s:210} speciālists.
tiflopedagogs [Tiflopedagoģijas]{s:211} speciālists.
toksikologs [Toksikoloģijas]{s:212} speciālists.
topogrāfs [topogrāfijas]{s:1} speciālists
toponīmists [Toponīmijas]{s:213}, [toponīmikas]{s:214} speciālists.
traumatologs [Traumatoloģijas]{s:215} speciālists.
urbānists [Urbānisma]{s:217} pārstāvis; [urbānistikas]{s:218} speciālists.
urologs [Uroloģijas]{s:219} speciālists.
venerologs [Veneroloģijas]{s:220} speciālists.
vēsturnieks [Vēstures]{s:223} speciālists.
veterinārs [Veterinārijas]{s:222} speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
virusologs [Virusoloģijas]{s:224} speciālists.
vulkanologs [Vulkanoloģijas]{s:225} speciālists.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
stundas ceturksnis 15 minūtes.
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
starptautiskā jūras jūdze 1852 metri.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
ābeļzieds Ābeles zieds.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
amfībija Abinieks.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
kalvadoss Ābolu degvīns.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
uzacot Acot un pabeigt acot.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
dermatologs Ādas slimību ārsts; [dermatoloģijas]{s:15} speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
ūdensdzīsla Ādere.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
adījums Adīts priekšmets.
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).

Atrasts piemēros (200):

e citās vārdnīcās:

Tēzaurs

e¹

e²

e³

LLVV

MEV

e^I

e^II