pakrūte
pakrūte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
PiemēriSāpes pakrūtē.
- Sāpes pakrūtē.
2.Krūtis dzīvniekiem.
PiemēriMelns kaķis ar baltu pakrūti.
- Melns kaķis ar baltu pakrūti.
Stabili vārdu savienojumiKutināt pakrūtē. Kutināt pakrūti.
- Kutināt pakrūtē idioma — 1. Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- Kutināt pakrūti idioma — 1. Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).