pakrist
pakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu intransitīvs, darbības vārds
1.Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPakrist uz ledus.
1.1.Krītot pakļūt zem (kā).
PiemēriPakrist zem galda.
2.Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
PiemēriNogurumā viņa pakrita zem ozola un raudāja.