pakrist
pakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPakrist uz ledus.
- Pakrist uz ledus.
1.1.Krītot pakļūt zem (kā).
PiemēriPakrist zem galda.
- Pakrist zem galda.
- Pakrist zem automašīnas riteņiem.
2.Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
PiemēriNogurumā viņa pakrita zem ozola un raudāja.
- Nogurumā viņa pakrita zem ozola un raudāja.