atraitnis
atraitnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
atraitne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
PiemēriBezbērnu atraitne.
- Bezbērnu atraitne.
- Kļūt par atraitni.
- Palikt atraitnēs, atraitnī.
Stabili vārdu savienojumiSalmu atraitne. Salmu atraitnis.
- Salmu atraitne — sarunvaloda vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- Salmu atraitnis — sarunvaloda vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.