atraisīt
atraisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
PiemēriAtraisīt mezglu.
- Atraisīt mezglu.
- Atraisīt lakatu.
- Atraisīt bizi.
- Atraisīt maisu un izbērt graudus.
- Atraisīt apsieto saini.
- pārnestā nozīmē Saule atraisījusi ziedus.
2.Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
PiemēriAtraisīt piesieto govi.
- Atraisīt piesieto govi.
- Atraisīt laivu.
- Atraisīt zirgam sapītās kājas.
- Atraisīt sasietās rokas.
3.Veicināt (kā) brīvu izpausmi, attīstību.
PiemēriAtraisīt radošos spēkus.
- Atraisīt radošos spēkus.
- Atraisīt bērna fantāziju.
- Atraisīt talantu.
3.1.Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
PiemēriLaipnā uzņemšana viesus atraisa.
- Laipnā uzņemšana viesus atraisa.
Stabili vārdu savienojumiAtraisīt mēli.
- Atraisīt mēli idioma — 1. Padarīt runīgu, valodīgu.2. Piespiest runāt, atklāt slēpto.