atraisīt
atraisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
PiemēriAtraisīt mezglu.
2.Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
PiemēriAtraisīt piesieto govi.
3.Veicināt (kā) brīvu izpausmi, attīstību.
PiemēriAtraisīt radošos spēkus.
3.1.Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
PiemēriLaipnā uzņemšana viesus atraisa.
Stabili vārdu savienojumiAtraisīt mēli.