kreņķi sarunvaloda
kreņķi lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
PiemēriSagādāt daudz kreņķu.
- Sagādāt daudz kreņķu.
- Viņam ir kreņķi ar mašīnu.
- Mātei ar puiku bija lieli kreņķi.
- Iedzert uz kreņķiem.
1.1.formā: vienskaitlis Bēda; nelaime.
PiemēriKreņķis ar bērnu.
- Kreņķis ar bērnu.
Stabili vārdu savienojumiNeķer kreņķi.
- Neķer kreņķi — nebēdājies!