taburete
taburete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
PiemēriVirtuves taburete.
- Virtuves taburete.
- Mīkstā taburete.
- Sēdēt uz taburetes.
Cilme:No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour ‘bungas’.