reformators
reformators lietvārds; vīriešu dzimte
reformatore lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
PiemēriIzglītības reformators.
Cilme:No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare ‘pārveidot’.