Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizgainīt
aizgainīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vēcinot (ar rokām vai kādu priekšmetu) aizdzīt; aizgaiņāt.
PiemēriAizgainīt mušu no galda.
1.1.pārnestā nozīmē Aizdzīt, izkliedēt.
PiemēriAizgainīt skumjas.