eksplodēt
eksplodēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Sprāgt.
PiemēriMīna, granāta eksplodē.
- Mīna, granāta eksplodē.
- Raķete eksplodēja neilgi pēc starta.
- Eksplodē benzīna tvertne, skābekļa balons.
- pārnestā nozīmē Sākumā uzjautrināta, tad sadrūvējusies, viņa.. beidzot eksplodē un triecas aizslēgtajās durvīs.
Cilme:No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere ‘plaukšķinot padzīt no skatuves’.