izklaidēt
izklaidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
PiemēriIzklaidēt vakara viesus.
- Izklaidēt vakara viesus.
- Izklaidēt publiku ar jokiem.
- Izklaidējoša komēdija.
2.Būt, atrasties izklaidus.
PiemēriUz šaurās Zāļupes krasta, izklaidētas .. cita no citas.., stāv Zvīņu ciema mājas.
- Uz šaurās Zāļupes krasta, izklaidētas .. cita no citas.., stāv Zvīņu ciema mājas.