mizantrops
mizantrops lietvārds
mizantrope dsk. ģen. -pju lietvārds
Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
PiemēriViņš bija vientuļnieks un mizantrops.
- Viņš bija vientuļnieks un mizantrops.
- Ciniķis un mizantrops.
Cilme:No grieķu misanthrōpos.