Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pīšļi
pīšļi dsk. ģen. -šļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
PiemēriPārvērsties, sabirt pīšļos.
2.Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
PiemēriMiers viņa pīšļiem!
Stabili vārdu savienojumiMiers viņa pīšļiem. Samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos.