publika
publika lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skatītāju, sarīkojuma apmeklētāju u. tml. kopums.
PiemēriTeātra, koncerta publika.
- Teātra, koncerta publika.
- Zālē pulcējās publika.
- Uzrunāt publiku.
- Uzstāšanās publikas priekšā.
- Gūt publikas atzinību.
- Publikas aplausi.
1.1.Cilvēki; sabiedrība.
PiemēriNo pašas bērnības viņš kontaktējās ar inteliģentu publiku.
- No pašas bērnības viņš kontaktējās ar inteliģentu publiku.
- Publika interesējās par ziemas sporta inventāru.
Cilme:No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum ‘parastie ļaudis’.