temps
temps lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
PiemēriSkrējiena temps.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Ļoti lielā ātrumā.
PiemēriStrādāt tempā.
Stabili vārdu savienojumiTempā, tempā!
Cilme:Latīņu tempus ‘laiks’.