Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mīkla2
mīkla lietvārds; sieviešu dzimte
1.Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
PiemēriMīklu minēšana.
  • Mīklu minēšana.
  • Uzdot, atminēt mīklu.
Stabili vārdu savienojumiKrustvārdu mīkla. Mīklas atminējums.
  • Krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
  • Mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
2.Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
PiemēriNeparastais notikums visiem bija mīkla.
  • Neparastais notikums visiem bija mīkla.
  • Šīs parādības vēl ir mīkla.