iztapoņa nievājoša ekspresīvā nokrāsa
iztapoņa [iztapuôņa] kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
PiemēriGļēvs iztapoņa.
- Gļēvs iztapoņa.
- Pats iztapoņa arī nepalika savā vietā un sekoja farkijiem.