bleķis sarunvaloda
bleķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skārds.
PiemēriBleķa jumts.
1.1.Balts metāls, metāla sakausējums.
PiemēriBleķa zobi.
1.2.Metāls, metāla izstrādājums.
PiemēriIztaisnot mašīnai pēc avārijas salocītos bleķus.
2.Blēņas, nieki.
PiemēriTas ir galīgs bleķis.
Cilme:No vācu Blech ‘skārds’.