moralitāte
moralitāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugsta moralitāte.
- Augsta moralitāte.
- Moralitāte un amoralitāte.
2.15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.