nobadīt
nobadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Badot (ar ragiem), nonāvēt.
PiemēriVērsis var nobadīt cilvēku.
- Vērsis var nobadīt cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiAr pirkstiem nobadīt.
- Ar pirkstiem nobadīt idioma — ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.