Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nobalēt
nobalēt 3. pers. -balē, arī -bal, pag. -balēja intransitīvs, darbības vārds
Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
PiemēriKleita nobalējusi un sarāvusies.