nobarikādēt
nobarikādēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
PiemēriNobarikādēt vairākas ielas.
- Nobarikādēt vairākas ielas.
- Nobarikādēt pieeju pils laukumam.
1.1.Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
PiemēriNobarikādēt durvis.
- Nobarikādēt durvis.
- Gājēju celiņš nobarikādēts ar mašīnām.