mežinieks
mežinieks lietvārds; vīriešu dzimte
mežiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas strādā mežā.
PiemēriMežinieki pārbrauc.
- Mežinieki pārbrauc.
1.1.sarunvaloda Meža nozares speciālists.
PiemēriSavākt veco mežinieku atmiņas.
- Savākt veco mežinieku atmiņas.