Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mežģīt
mežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriMežģīt rokas locītavu.
1.1.pārnestā nozīmē Nopūlēt, piepūlēt.
PiemēriMežģīt acis.
Stabili vārdu savienojumiMežģīt mēli.
2.Mudžināt.
PiemēriMežģīt dziju, diegus.