īrnieks
īrnieks lietvārds; vīriešu dzimte
īrniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
PiemēriMājā ievācās jauns īrnieks.
- Mājā ievācās jauns īrnieks.
- Mājas īrnieku saraksts.
- Iekasēt no īrniekiem īres maksu.