strīdnieks
strīdnieks lietvārds
strīdniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Cilvēks, kas strīdas.
PiemēriSamierināt strīdniekus.
- Samierināt strīdniekus.
- Audzinātāja izšķir strīdnieces un liek salīgt mieru.
1.1.Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
PiemēriStrīdnieki nespēj panākt mierizlīgumu.
- Strīdnieki nespēj panākt mierizlīgumu.
- Lietā par īpašumtiesībām bija iesaistīti trīs strīdnieki.
- Mediācijas būtība ir mēģināt samierināt strīdniekus un atrast abpusēju pieņemamu risinājumu vēl pirms tiesas.