ekstremitāte
ekstremitāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Roka, kāja (cilvēkam).
PiemēriAugšējās, apakšējās ekstremitātes.
1.1.Kustību orgāns (dzīvniekam).
PiemēriPriekšējās, pakaļējās ekstremitātes.
Cilme:No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) ‘gals, galējā robeža’.