Paplašinātā meklēšana
Meklējam ai.
Atrasts vārdos (200):
- ai:1
- aiz:1
- aidā:1
- aijā:1
- aila:1
- aile:1
- aina:1
- aita:1
- aiz-:1
- aiza:1
- aijas:1
- aijāt:1
- airēt:1
- airis:1
- acains:1
- ādains:1
- aifons:1
- ainava:1
- airene:1
- aitāda:1
- aitiņa:1
- aizart:1
- aizdot:1
- aizēna:1
- aizēst:1
- aizgūt:1
- aiziet:1
- aizjāt:1
- adāmais:1
- aicināt:1
- airkāji:1
- aizāķēt:1
- aizaugt:1
- aizauss:1
- aizaust:1
- aizbāzt:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- aizbirt:1
- aizcelt:1
- aizdare:1
- aizdars:1
- aizdegt:1
- aizdūkt:1
- aizdusa:1
- aizdzīt:1
- aizdzīt:2
- aizēnot:1
- aizgore:1
- aizgrūt:1
- aizjozt:1
- aizjūgs:1
- aizjūgt:1
- aizjūra:1
- ābolains:1
- adatains:1
- agrākais:1
- ainoties:1
- airēšana:1
- airētājs:1
- airēties:1
- aisbergs:1
- aitkopis:1
- aizauļot:1
- aizbīdīt:1
- aizbilst:1
- aizbizot:1
- aizbrāzt:1
- aizbrist:1
- aizbrukt:1
- aizburāt:1
- aizbūvēt:1
- aizceļot:1
- aizcirst:1
- aizčāpot:1
- aizčurāt:1
- aizdabūt:1
- aizdarīt:1
- aizdedze:1
- aizdejot:1
- aizdiebt:1
- aizdiegt:1
- aizdiegt:2
- aizdipēt:1
- aizdomas:1
- aizdrāzt:1
- aizdunēt:1
- aizdurve:1
- aizdzert:1
- aizezera:1
- aizezere:1
- aizgādāt:1
- aizgalds:1
- aizgrābt:1
- aizgrimt:1
- aizgrūst:1
- aizgulgt:1
- aizjoņot:1
- aizkadrs:1
- ābolmaize:1
- acugaisma:1
- aidinieks:1
- ainavisks:1
- ainavists:1
- aitkopība:1
- aizaudzēt:1
- aizbaidīt:1
- aizbāznis:1
- aizbīdnis:1
- aizbiedēt:1
- aizblīvēt:1
- aizbraukt:1
- aizbultēt:1
- aizcietēt:1
- aizcilpot:1
- aizdambēt:1
- aizdārdēt:1
- aizdegune:1
- aizdevējs:1
- aizdevums:1
- aizdimdēt:1
- aizdomīgs:1
- aizdoties:1
- aizdrīvēt:1
- aizdzenāt:1
- aizgādība:1
- aizgādīgs:1
- aizgādnis:1
- aizgainīt:1
- aizgaiņāt:1
- aizgājējs:1
- aizglaust:1
- aizgrauzt:1
- aizgriezt:1
- aizgriezt:2
- aizgūties:1
- aizgūtnēm:1
- aizguvums:1
- aizirties:1
- aicinājums:1
- aitasgalva:1
- aizbetonēt:1
- aizbildnis:1
- aizdarināt:1
- aizdegties:1
- aizdipināt:1
- aizdreifēt:1
- aizducināt:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- aizelsties:1
- aizgādnība:1
- aizgavēnis:1
- aizgāzelēt:1
- aizgāzties:1
- aizgrandēt:1
- aizgulties:1
- aizgūtnīgs:1
- aizkabināt:1
- aizairēties:1
- aizaulekšot:1
- aizbildnība:1
- aizbraucējs:1
- aizbrāzties:1
- aizburbuļot:1
- aizcementēt:1
- aizciesties:1
- aizdārdināt:1
- aizdedzināt:1
- aizdimdināt:1
- aizdomāties:1
- aizdrāzties:1
- aizgājušais:1
- aizgrābtība:1
- aizgrieznis:1
- aizgulēties:1
- aizgurkstēt:1
- aizkaitināt:1
- aizbarikādēt:1
- aizciemoties:1
- aizcietējums:1
- aizdambējums:1
- aizdancoties:1
- aizdauzīties:1
- aizdžinkstēt:1
- aizgrauzties:1
- aizgriezties:1
- aizgrīļoties:1
- aizkaitināts:1
- aizbilstamais:1
- aizblandīties:1
- aizčīkstēties:1
- aizdziedāties:1
- aizgāzelēties:1
- aizbildināties:1
- aizbildniecība:1
- aizčiepstēties:1
- aizčirkstēties:1
- aizfilozofēties:1
- aizdevumprocents:1
Atrasts etimoloģijās (1019):
- No angļu trainer. (šķirklī treneris)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No viduslaiku latīņu perfectivus. (šķirklī perfektīvs)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No vācu Wechsel 'mija, maiņa; vekselis'. (šķirklī vekselis)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- no krievu обижаться 'apvainoties'. (šķirklī abižoties)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No latīņu obligatio 'saistība'. (šķirklī obligācija)
- No grieķu ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija)
- No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No grieķu sphairikos. (šķirklī sfērisks)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No krievu супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- no krievu обижать 'aizvainot, apvainot'. (šķirklī abižot)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianoze)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs)
- No krievu колхоз, kā pamatā ir vārdkopa кол(лективное) хоз(яйство) 'kolektīvā saimniecība'. (šķirklī kolhozs)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No latīņu lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence)
- No latīņu maioratus (maior 'lielākais, vecākais'). (šķirklī majorāts)
- No vācu Medaille. (šķirklī medālis)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No latīņu senior 'vecāks, vecākais'. (šķirklī senjors)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No krievu талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No latīņu biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No viduslaiku latīņu abbatia. (šķirklī abatija)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No franču affaire. (šķirklī afēra)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu agnōstos 'neizzināmais'. (šķirklī agnosticisms)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No latīņu agenda 'darāmais'. (šķirklī agenda)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No grieķu trochaios. (šķirklī trohajs)
- No franču actionnaire. (šķirklī akcionārs)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No latīņu antiqua 'senlaiku'. (šķirklī antīkva)
- No grieķu apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No vācu schmutzen 'notraipīties, aptraipīties'. (šķirklī apšmucēties)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No grieķu Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhe-)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-)
- No grieķu archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhi-)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No krievu acceнuзaцuя, franču assainissement 'atveseļošana, attīrīšana'. (šķirklī asenizācija)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No grieķu asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma)
- No grieķu astron 'zvaigzne'. (šķirklī astro-)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No latīņu astralis, astrum 'zvaigzne'. (šķirklī astrāls)
- No krievu атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No vācu atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No portugāļu banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No ukraiņu valodas бандура. (šķirklī bandūra)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No latīņu barca 'laiva'. (šķirklī barka)
- No itāļu barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataillon. (šķirklī bataljons)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No franču baiser 'skūpsts'. (šķirklī bezē)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No ģermāņu busse, büsse 'kārba; šaujamais ierocis'. (šķirklī bise)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No vācu Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No krievu большинство 'vairākums'. (šķirklī boļševiks)
- No ukraiņu, krievu борщ. (šķirklī borščs)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu phanos 'gaišs'. (šķirklī celofāns)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianīds)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No latīņu circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt)
- No persiešu čaihane. (šķirklī čaihana)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- 19. gs. aizguvums no krievu чугун. (šķirklī čuguns)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu deductio 'izvešana, aizvešana'. (šķirklī dedukcija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts)
- No latīņu deformatio 'izkropļošana, formas mainīšanās'. (šķirklī deformācija)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No franču décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē)
- No latīņu dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No franču descente 'nokāpšana', 'nolaišanās', 'izcelšanās'. (šķirklī desants)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No itāļu disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No latīņu dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No angļu drain 'nosusināt'. (šķirklī drena)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No franču éclair. (šķirklī eklērs)
- No franču écossaise, écossais 'skotu'. (šķirklī ekosēze)
- No vācu Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms)
- No latīņu explicatio 'izskaidrošana'. (šķirklī eksplikācija)
- No viduslaiku latīņu experimentalis. (šķirklī eksperimentāls)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No franču émail. (šķirklī emalja)
- No latīņu ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse)
- No grieķu helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja)
- No angļu e-mail. (šķirklī e-mails)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No latīņu emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No latīņu emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No latīņu erosio 'izskalošana, sairšana'. (šķirklī erozija)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēteris)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēters)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No latīņu fascina, fascis 'saišķis, klūgu saišķis'. (šķirklī fašīna)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No grieķu phobos 'bailes'. (šķirklī fobija)
- No latīņu folliculus 'maisiņš'. (šķirklī folikuls)
- No grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī foto)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fotons)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No vācu Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No grieķu gangraina. (šķirklī gangrēna)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chamaileōn. (šķirklī hameleons)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No grieķu hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu haimorrhois 'asiņošana'. (šķirklī hemoroīds)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis'. (šķirklī hemofilija)
- No grieķu heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze)
- No latīņu Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja)
- No grieķu hyaina. (šķirklī hiēna)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu Chimaira. (šķirklī himera)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- No franču idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille)
- No viduslaiku latīņu identicus. (šķirklī identisks)
- No latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī krona)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No latīņu ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators)
- No arābu imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu individuum 'nedalāmais; īpatnis'. (šķirklī indivīds)
- No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
- No latīņu informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No latīņu innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No viduslaiku latīņu intonare. (šķirklī intonēt)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No latīņu irrigatio 'aplaistīšana, apūdeņošana'. (šķirklī irigācija)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- No latīņu magistralis 'galvenais'. (šķirklī maģistrāle)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No sanskrita yoga 'saistījums'. (šķirklī joga)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No latīņu justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No grieķu kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No lībiešu kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No viduslaiku latīņu camphora. (šķirklī kampars)
- No latīņu cambium 'apmaiņa, nomaiņa'. (šķirklī kambijs)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No krievu казак vai ukraiņu кoзак. (šķirklī kazaki)
- No ukraiņu козачок. (šķirklī kazačoks)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No vācu klek 'traips, plankums'. (šķirklī kleksis)
- No vācu kleckern 'notraipīt'. (šķirklī kleķerēt)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No lībiešu moizə vai igauņu mõis. (šķirklī muiža)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No latīņu cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence)
- No latīņu cohaesus 'saistīts'. (šķirklī kohēzija)
- No franču cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde)
- No angļu cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No franču combinaison. (šķirklī kombinezons)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No latīņu commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No latīņu commutatio 'pārmaiņa'. (šķirklī komutācija)
- No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No latīņu conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No angļu constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns)
- No latīņu constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante)
- No latīņu constellatio 'zvaigžņu stāvoklis'. (šķirklī konstelācija)
- No angļu container ship. (šķirklī konteinerkuģis)
- No angļu container. (šķirklī konteiners)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No latīņu convertere 'mainīt, pārvērst'. (šķirklī konvertēt)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No latīņu copulatio 'savienojums, sasaistījums'. (šķirklī kopulācija)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No latīņu corona 'vainags'. (šķirklī korona)
- No latīņu koronarius 'vainaga'. (šķirklī koronārs)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No sanskrita Krsna 'melnais'. (šķirklī Krišna)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No krievu крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka)
- No grieķu xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No krievu копица vai vācu Kupitze. (šķirklī kupica)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No latīņu curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No angļu quickstep 'ātrais solis'. (šķirklī kviksteps)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No vācu Kaiser, kam pamatā latīņu caesar 'cēzars'. (šķirklī ķeizars)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No latīņu laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No latīņu legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No grieķu leprā (lepros 'zvīņains'). (šķirklī lepra)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No vācu lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojalitāte)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojāls)
- No itāliešu lotto 'laimes pods'. (šķirklī loto)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No latīņu lux 'gaisma'. (šķirklī lukss)
- No latīņu lumen 'gaisma'. (šķirklī lūmens)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- No latīņu maior 'lielākais, vecākais'. (šķirklī majors)
- No latīņu maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No latīņu maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No latīņu maximum 'vislielākais'. (šķirklī maksimums)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No viduslaiku latīņu mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora)
- No grieķu mania 'ārprāts; kaisle'. (šķirklī mānija)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No spāņu vai portugāļu maraca (maracas). (šķirklī marakass)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No franču machinerie 'vairāku mašīnu kopums'. (šķirklī mašinērija)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- No franču médaillon. (šķirklī medaljons)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No angļu mail. (šķirklī meils)
- No franču mélange 'maisījums'. (šķirklī melanža)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No franču mairie. (šķirklī mērija)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No angļu mixer (to mix 'maisīt'). (šķirklī mikseris)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No franču millionnaire. (šķirklī miljonārs)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No latīņu minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No grieķu monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-)
- No latīņu monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No franču moraine. (šķirklī morēna)
- No franču mosaïque, itāļu mosaico. (šķirklī mozaīka)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplicēt)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplikācija)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No latīņu mutatio 'mainīšanās, pārmaiņa'. (šķirklī mutācija)
- No franču mousquetaire. (šķirklī musketieris)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu неделя. (šķirklī nedēļa)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- Saīsinājums no (n)acionālais (k)op(p)rodukts. (šķirklī NKP)
- No vācu prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No vācu Normale, kam pamatā latīņu normalis 'taisnleņķa, taisns'. (šķirklī normāle)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- No franču nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu numerus 'skaits, skaitlis'. (šķirklī numurs)
- No latīņu numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis)
- No latīņu obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No latīņu optimum 'vislabākais'. (šķirklī optimums)
- No latīņu optimus 'vislabākais'. (šķirklī optimāls)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No latīņu (corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No lībiešu paizəm. (šķirklī paisums)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No franču (je) passe '(es) izlaižu'. (šķirklī pasēt)
- No vācu pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No latīņu patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu paidagōgia. (šķirklī pedagoģija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No latīņu permutatio 'apmaiņa'. (šķirklī permutācija)
- No angļu peer, franču pair. (šķirklī pērs)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
- No grieķu pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No viduslaiku latīņu plenarius 'pilns'. (šķirklī plenārs)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No franču plein air 'ārs'. (šķirklī plenērs)
- No grieķu pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- No latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī plus)
- No vācu Plus, kam pamatā latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī pluss)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No krievu политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs)
- No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
- No latīņu pollutio 'aptraipīšana'. (šķirklī pollūcija)
- No franču polonaise, polonais 'poļu'. (šķirklī polonēze)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No franču portrait. (šķirklī portrets)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No franču premier 'pirmais'. (šķirklī premjers)
- No franču prairie 'pļava'. (šķirklī prērija)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No latīņu praemixtus 'iepriekš samaisīt'. (šķirklī premikss)
- No viduslaiku latīņu praetensio. (šķirklī pretenzija)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No grieķu prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No vācu, angļu proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No latīņu provocatio 'izaicināšana, izsaukšana'. (šķirklī provokācija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No franču pointe 'smaile, smails gals'. (šķirklī puante)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- No vācu Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No franču refrain. (šķirklī refrēns)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No angļu raid. (šķirklī reids)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No franču relais. (šķirklī relejs)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No angļu remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No franču rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No latīņu rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No latīņu sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- No ņencu saamod vai saamid. (šķirklī samojedi)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu saecularis 'pasaulīgs, laicīgs'. (šķirklī sekularizācija)
- No čeroki indiāņu cilts virsaiša Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No grieķu schisma 'plaisa, šķelšanās'. (šķirklī shizma)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No grieķu syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No krievu сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No poļu złoty 'zeltītais'. (šķirklī zlots)
- No poļu starosta 'vecākais'. (šķirklī stārasts)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No latīņu superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- No franču souverain. (šķirklī suverēns)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No franču châtain. (šķirklī šatens)
- No baltkrievu трусь vai poļu trus. (šķirklī trusis)
- No angļu short track 'īsais celiņš'. (šķirklī šorttreks)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No lībiešu taimin. (šķirklī taimiņš)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No franču tachisme (tache 'plankums, traips'). (šķirklī tašisms)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No grieķu traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
- No angļu trailer. (šķirklī treilers)
- No angļu to trail. (šķirklī treilēt)
- No angļu to train 'izglītot, mācīt'. (šķirklī trenēt)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No latīņu triceps 'trīsgalvains'. (šķirklī tricepss)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No latīņu triplex 'trīskārtains'. (šķirklī triplekss)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No latīņu conjugatio 'saistīšana, savienošana'. (šķirklī konjugācija)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fots)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No grieķu koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No franču mayonnaise. (šķirklī majonēze)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No franču multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs)
- No franču porte-monnaie. (šķirklī portmonejs)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu proton, kam pamatā grieķu prōtos 'pirmais'. (šķirklī protons)
- No ukraiņu рада. (šķirklī rada)
- No viduslaiku latīņu recommendatio. (šķirklī rekomendācija)
- No viduslaiku latīņu recommendare. (šķirklī rekomendēt)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No vācu Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice)
- No viduslaiku latīņu subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No grieķu tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No vācu frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No franču velours 'samts', kam pamatā latīņu vellosus 'pūkains'. (šķirklī velūrs)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No spāņu cocaina, coca. (šķirklī kokaīns)
- No latīņu cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
- No franču maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No latīņu vetō 'aizliedzu'. (šķirklī veto)
- No līvu sēń vai igauņu seen. (šķirklī sēne)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No grieķu monochromōs 'vienkrāsains'. (šķirklī monohroms)
Atrasts normatīvajos komentāros (197):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (aiz)iet bojā
- (aiz)iet zudumā
- (aiz)laist bojā
- (aiz)laist ciet govi
- (aiz)laist postā
- (aiz)triekt pie velna
- (aiz)triekt ratā
- (ak) tu žēlīgais!
- (ar) kailām rokām
- (ar) sviedriem laistīt
- (ar) sviedriem vaigā
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (iz)līst vai no ādas (ārā)
- (iz)mainīt naudu
- (kā) melnais tūkstotis
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (kā) par nelaimi
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kāds) nelabais dīdīja
- (kliedz) kā aizkauts
- (kurā) katrā laikā
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (līdz) ar gaismu
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (ne)turēt naidu
- (pats) nelabais dīda
- (pēdējais) modes kliedziens
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (taisns) kā ar lineālu novilkts
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (uz)taisīt karjeru
- (vai) izkūst mutē
- (vai) izkūst uz mēles
- (vai) kūst mutē
- (vai) kūst uz mēles
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā
- (viss) mirdz un laistās
- (viss) spīd un laistās
- absolūtais balsu vairākums
- acis aizkrīt
- acis aizlipušas
- acu gaisma
- acu gaišums
- adatai nav kur nokrist
- administratīvais sods
- adventa vainags
- adventes vainags
- agri vai vēlu
- ainavu arhitektūra
- ainavu parks
- aireņu ģints
- airēšanas slaloms
- airkāju kārta
- aitu ģints
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām jūrām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz gara laika
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiz kulisēm
- aiz matiem izvilkt
- aiz muguras
- aiz okeāna
- aiz restēm
- aiz septiņām atslēgām
- aiz septiņiem zieģeļiem
- aiz slēgtām durvīm
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizbāzt muti
- aizbilstamās teritorijas
- aizcirst durvis
- aizdomas krīt
- aizdot dusmas
- aizgūts vārds
- aiziet aizsaulē
- aiziet citos medību laukos
- aiziet gar degunu
- aiziet garu ceļu
- aiziet kapā
- aiziet latatā
- aiziet mūžībā
- aiziet no dzīves
- aiziet no šīs pasaules
- aiziet pa burbuli
- aiziet pa pieskari
- aiziet pagātnē
- aiziet par tālu
- aiziet pelnītā atpūtā
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- aiziet tālu priekšā
- aizkapa balss
- aizkapa dzīve
- aizlaist bojā
- aizlaist gar degunu
- aizlaist pa vējam
- aizlaist postā
- aizlaist tautās
- aizlaist vējā
- aizlaist zemi atmatā
- aizlaisties lapās
- aizliegtā literatūra
- aizliegtā zona
- aizliegtais auglis
- aizlikt (labu) vārdu
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizlikt priekšautu (priekšā)
- aizlīmēt logu
- aizmālēt acis
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aizmest mezglu
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- aizmugures pozīcija
- aizmugures stāvoklis
- aizņemts (pats) ar sevi
- aiznest labas dienas
- aiznest sev līdzi kapā
- aizpildīt robu
- aizpildīt robus
- aizraidīt uz viņpasauli
- aizskart godu
- aizslēgt acis uz mūžu
- aizslēgt sirdi
- aizslīdēt gar ausīm
- aizsvilties dusmās
- aiztaisīt pogas
- aiztecējis daudz ūdeņu
- aiztriekt ellē
- aizturēt elpu
- aizvadīt kapā
- aizvadīt uz viņpasauli
- aizvērt acis
- aizvērt acis uz mūžu
- Ak vai!
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- aklais dundurs
- aklais logs
- aklais randiņš
- akmens laikmets
- aktīvais logs
- aktīvais tūrisms
- aktīvais vārdu krājums
- Alpu zvaigznīte
- apaļais galds
- apbraucamais ceļš
- apburtais loks
- apēst vai ar acīm
- apgaismes ķermenis
- apgriezts skaitlis
- apgrozāmais kapitāls
- aplaist ar miegu
- aplaist riksi
- aplaist ziņu
- apokaliptiskie skaitļi
- aprīt vai ar acīm
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- ar acīm (vai) apēst
- ar aizmiegtām acīm
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar kailu galvu
- ar kājām gaisā
- ar kaulainu aci
- ar laiku
- ar mazu gaismiņu
- ar nolaistu asti
- ar pilnu gaitu
- ar roku aizsniedzams
- ārējais apmetums
- ārējais leņķis
- ārējais parāds
- aritmētiskais vidējais
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ārpus laika un telpas
- ārstnieciskais uzturs
- asinis sakāpj vaigos
- asinis saskrien vaigos
- asins aina
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- bildinājums aicinājums precēties.
- rau aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- lūgt aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt palīgā aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā aicināt palīgā, talkā (kādu).
- bildināt aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizsēdināt aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- vedināt aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- ņemt aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- saucēja balss tuksnesī aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- sasaukt aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- ieaicināt aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- ieaijāt aijājot iemidzināt.
- pavārte aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- scēna aina, skats.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- kultūrainava ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- apairēt airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties airējot laivu, virzīties; irties.
- noairēt airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārairēt airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noairēties airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- irt airēt.
- vadairētājs airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- irties airēties.
- irklis airis.
- dullis airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- avs aita.
- jērs aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa aitas vai jēra gaļa.
- aitkopība aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- auns aitu tēviņš.
- teķis aitu tēviņš.
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- zem sevis aiz sevis.
- nevīžot aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sūtnis aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizirties aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- aizzelt aizaugt.
- izbaidīt aizbaidīt.
- aizspundēt aizbāzt (mucu) ar spundi.
- apspraust aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties aizbēgt.
- aizmukt aizbēgt.
- aizmest aizbērt, aizpildīt.
- šīberis aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
- atrunāties aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- patronese aizbildne, aizstāve.
- patronāts aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- patrons aizbildnis, aizstāvis.
- aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizkuģot aizbraukt ar kuģi.
- aiziet aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizlidot aizbraukt.
- aizbrāzt aizbrāzties.
- aizzēģelēt aizburāt.
- aizvākt aizdabūt projām (kādu).
- aizvērt aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- pļaukāt ..sāļais [jūras] vējš pļaukā tavu bālo seju..
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- vienlaidu ..tāda vienlaidu atmiņu plūduma man nav..
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- novaidēties ..vērās istabas durvis, žēli novaidēdamās..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- skruļļains ..viņš ir gara auguma, ar melniem, skruļļainiem matiem.
- noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- slaids ..zars slaidā lokā nokarājās lejup..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- rotāties "ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- novaidēt "Au!" viņa novaidēja.
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
ai citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV