izklausīties
izklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
PiemēriTas izklausās pēc šāviena.
- Tas izklausās pēc šāviena.
- Izklausās, ka dārzā kāds staigā.
- Tas izklausījās ļoti skaisti.
- Izklausās, ka meitene par notikušo ir satraukta.
- Pēc kā tas izklausās!
Stabili vārdu savienojumiTas ne pēc kā neizklausās!
- Tas ne pēc kā neizklausās! — saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
2.transitīvs Ilgāku laiku, daudz klausīties.
PiemēriIzklausīties krievu romances, operu ārijas.
- Izklausīties krievu romances, operu ārijas.
- Ārsts izklausījās plaušas, bet neko sliktu neatrada.