nocīnīties
nocīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
PiemēriNocīnīties vairākas dienas, dzēšot meža ugunsgrēku.
- Nocīnīties vairākas dienas, dzēšot meža ugunsgrēku.
- Pamatīgi nocīnīties, cenšoties pieveikt pretinieces.
1.1.Ļoti nopūlēties, noņemties (ar ko).
PiemēriNocīnīties ar dzīves grūtībām.
- Nocīnīties ar dzīves grūtībām.
- Nocīnīties vairākas dienas ar iesnām un klepu.
Stabili vārdu savienojumiNocīnīties pašam ar sevi.
- Nocīnīties pašam ar sevi — censties pārvarēt ko sevī.