noreibt
noreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu intransitīvs, darbības vārds
noreibums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nonākt reibuma stāvoklī; apreibt.
PiemēriStipri noreibt no izdzertā konjaka.
1.1.Izjust reiboni.
PiemēriNoreibt no spēcīgās pavasara ziedu smaržas.
2.Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
PiemēriNoreibt aiz laimes.