Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
glābiņš
lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
PiemēriVienīgais glābiņš.
1.1.Iespēja novērst (ko nevēlamu).
PiemēriNav vairs glābiņa no prusakiem.