Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
glābiņš
glābiņš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
PiemēriVienīgais glābiņš.
1.1.Iespēja novērst (ko nevēlamu).
PiemēriNav vairs glābiņa no prusakiem.