īlens
īlens [ĩlȩ̀ns] lietvārds; vīriešu dzimte
Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
PiemēriKurpnieka īlens.
- Kurpnieka īlens.
- Izdurt ar īlenu caurumiņus.
Stabili vārdu savienojumiĪlenu maisā nenoslēpsi. Kā ar īlenu. Kā īlens. Kā īlens no maisa (lien, nāk ārā).
- Īlenu maisā nenoslēpsi idioma — saka, ja ko no citiem nevar noslēpt.
- Kā ar īlenu idioma — asi, sāpīgi.
- Kā īlens idioma — ļoti ass, smails.
- Kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) idioma — saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.