īkšķis
īkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
PiemēriPacelt īkšķi uz augšu.
- Pacelt īkšķi uz augšu.
- Iedurt īkšķī.
1.1.Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
PiemēriPieadīt cimdam īkšķi.
- Pieadīt cimdam īkšķi.
Stabili vārdu savienojumiKā īkšķa gals. Kā īkšķis. Turēt īkšķi.
- Kā īkšķa gals idioma — ļoti liels.
- Kā īkšķis idioma — ļoti liels.
- Turēt īkšķi idioma — sarunvaloda intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.