noklaiņot
noklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Klaiņot un beigt klaiņot.
Piemēri"Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
1.1.transitīvs Klaiņot, klīst (kādu laiku).
PiemēriVisu dienu noklaiņot pa mežu.