noklāt
noklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju transitīvs, darbības vārds
noklāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
PiemēriNoklāt grīdu ar paklāju.
1.1.Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoklāt pludmales smiltīs dvieli.
2.Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
PiemēriNoklāt ielu ar asfaltu.
2.1.Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSienas noklātas ar gleznām.
2.2.Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
PiemēriNoklāt seju ar tonālo krēmu.
3.formā: trešā persona Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
PiemēriLapām noklāta zeme.
3.1.Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
PiemēriViss krūms noklāts ar baltiem ziediem.
3.2.Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
PiemēriVasaras raibumiem noklāta seja.