noklausīties
noklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.transitīvs Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
PiemēriNoklausīties lekciju, referātu.
- Noklausīties lekciju, referātu.
- Noklausīties koncertu.
- Noklausīties laika ziņas.
- Bērns noklausījās pasaku.
- Noklausīties mākslinieces uzstāšanos.
- Dziesmas var noklausīties portāla sadaļā "Mūzika".
1.1.Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
PiemēriNoklausīties referentu.
- Noklausīties referentu.
- Noklausīties konkursa dalībniekus.
2.transitīvs Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
PiemēriNoklausīties telefona sarunas.
- Noklausīties telefona sarunas.
- Slepus noklausīties, ko citi runā.
- Zēns aiz durvīm visu noklausījās.