ratificēt
ratificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ratifikācija lietvārds; sieviešu dzimte
Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
PiemēriRatificēt robežlīgumu.
- Ratificēt robežlīgumu.
- Ratificēt konvenciju.
- Saeima ratificē līgumu.
- Latvija ir ratificējusi dažādus starptautiskus dokumentus.
Cilme:No viduslaiku latīņu ratificare (ratus ‘spēkā esošs’ un facere ‘darīt’).