mirkt
mirkt mirkstu, mirksti, mirkst, pag. mirku intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
PiemēriMirkt lietū.
Stabili vārdu savienojumiMirkt sviedros.
1.1.Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
PiemēriApplūdinātie lauki un pļavas mirkst ūdenī.
2.formā: trešā persona Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
PiemēriMārkā mirka lini.
Stabili vārdu savienojumiMirkt asarās.