mirkt
mirkt mirkstu, mirksti, mirkst, pag. mirku darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
PiemēriMirkt lietū.
- Mirkt lietū.
- Slapjajā sniegā zābaki mirkst cauri.
- Kājas mirkst rasā.
- pārnestā nozīmē Pastāvīgi šņabī mirkdams, viņš par to [ēdienu] arī pārāk laikam neraizējās.
Stabili vārdu savienojumiMirkt sviedros.
- Mirkt sviedros — pārklāties ar sviedriem.
1.1.Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
PiemēriApplūdinātie lauki un pļavas mirkst ūdenī.
- Applūdinātie lauki un pļavas mirkst ūdenī.
- Lietus zemi izmērcējis tā, ka viss mirkst dubļos.
- Vītola zari mirkst ūdenī.
2.formā: trešā persona Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
PiemēriMārkā mirka lini.
- Mārkā mirka lini.
- Veļa mirkst visu dienu.
Stabili vārdu savienojumiMirkt asarās.
- Mirkt asarās idioma — daudz, arī bieži raudāt.