glaimot
glaimot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Teikt glaimus, lišķēt.
PiemēriVisi viņa priekšā glaimoja.
- Visi viņa priekšā glaimoja.
- "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
1.1.formā: trešā persona Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
PiemēriJusties glaimotam.
- Justies glaimotam.
- Viņai tas glaimoja.