pārmaiņa
pārmaiņa -as lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
PiemēriPārmaiņa cilvēka raksturā, uzvedībā.
- Pārmaiņa cilvēka raksturā, uzvedībā.
- Būtiskas pārmaiņas personiskajā dzīvē.
- Krasa klimata pārmaiņa.
1.1.Tas, ko izmaina, pārmaina.
PiemēriBūt gatavam pārmaiņām ekonomikā.
- Būt gatavam pārmaiņām ekonomikā.
- Veikt radikālas pārmaiņas valsts pārvaldē.
- Ieviest pārmaiņas ēdienkartē.
Stabili vārdu savienojumiPārmaiņas dēļ. Pārmaiņas pēc.
- Pārmaiņas dēļ — saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
- Pārmaiņas pēc — saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
2.Darbība, process → pārmainīt3, pārmainīties2; apmaiņa.
PiemēriNenozīmīgu frāžu pārmaiņa.
- Nenozīmīgu frāžu pārmaiņa.
Stabili vārdu savienojumiVārdu pārmaiņa.
- Vārdu pārmaiņa — strīds.