staigātājs
staigātājs lietvārds
staigātāja lietvārds
Darītājs → staigāt; arī klaiņotājs.
PiemēriTā kā pasaules naba stāv aka ar vindu kā draudīgi paceltu roku, lai klenderi un staigātāji šo vietu nenoriebtu.
- Tā kā pasaules naba stāv aka ar vindu kā draudīgi paceltu roku, lai klenderi un staigātāji šo vietu nenoriebtu.
Stabili vārdu savienojumiPasaules staigātājs.
- Pasaules staigātājs — cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.