Paplašinātā meklēšana

Meklējam no.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (1113):

Atrasts normatīvajos komentāros (210):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(no)dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
agronoms Agronomijas speciālists.
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizēna Aizēnota vieta; paēna.
grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
anglisms Aizguvums no angļu valodas.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
notīties Aiziet prom; nozust.
atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizēnot Aizsegt; apēnot.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
aktivitāte Aktīva darbošanās, rosība; aktīva norise.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.

Atrasts piemēros (199):

no citās vārdnīcās:

Tēzaurs

no¹

no²

no³

LLVV

MEV

nùo