nobriedēt
nobriedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Nobriedināt.
PiemēriSaule nobriedē graudus vārpā.
- Saule nobriedē graudus vārpā.
- Ziedi nevēlas tukši noziedēt. Ziedi cenšas savu skaistumu attaisnot – izlolot augļus, nobriedēt sēklas – tāpat kā cilvēks savu mūža gājumu piepildīt.