noaudzēt
noaudzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kas) noaug ar augiem.
PiemēriNoaudzēt mājas sienas ar mežvīniem.
- Noaudzēt mājas sienas ar mežvīniem.
2.Ļaut, lai (mati, bārda) izaug (kādā veidā).
PiemēriNoaudzēt garus matus.
- Noaudzēt garus matus.
- Pēc modes noaudzēta bārda.