Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokaļķot
nokaļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
PiemēriNokaļķot augļu kokus.
2.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
PiemēriNokaļķot skābās augsnes.