Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noblāvot
noblāvot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
PiemēriTālumā noblāvoja maza uguntiņa.