pratējs
pratējs lietvārds
pratēja lietvārds
Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
PiemēriLabs sava amata pratējs.
- Labs sava amata pratējs.
- Viņš ir vairāku valodu pratējs.
- Vecā sieviņa ir pazīstama homeopātijas pratēja.
- Pasniedzēja ir tiesību zinātņu pratēja.